Lekcija balstījās projekta pētījumu atziņās, īpaši pievēršoties jautājumam par to, kā bebru biohidroloģiskā aģence pārveido ainavu un izaicina ierastas izpratnes par ūdeņiem kā kontrolējamu infrastruktūru. Bebru veidotie aizsprosti un mitrāji tika analizēti ne tikai kā konfliktu avots, bet arī kā daudz sugu kopā sadzīvošanas telpas un alternatīvas ūdeņu ekoloģijas piemērs.
Lekcijā tika diskutēts par spriedzi starp meliorācijas un kontroles loģiku, kas ilgstoši raksturojusi Latvijas ūdeņu pārvaldību, un jaunām ekoloģiskām pieejām, kas uzsver nenoteiktību, savstarpējo saistību un līdzāspastāvēšanu ar vairāk-nekā-cilvēku pasauli.