Anita Zariņa uzstājas auditorijas priekšā lekcijas vai prezentācijas laikā. Viņa stāv blakus lielam ekrānam, uz kura redzami vairāki dabas ainavu un meža attēli, un ar žestiem skaidro prezentācijas saturu. Priekšplānā redzami klausītāji, bet fonā caur lielajiem logiem paveras skats uz kokiem un daudzstāvu ēku.
Anita Zariņa uzstājas auditorijas priekšā lekcijas vai prezentācijas laikā. Viņa stāv blakus lielam ekrānam, uz kura redzami vairāki dabas ainavu un meža attēli, un ar žestiem skaidro prezentācijas saturu. Priekšplānā redzami klausītāji, bet fonā caur lielajiem logiem paveras skats uz kokiem un daudzstāvu ēku.

2026. gada 26. martā Latvijas Kultūras akadēmijas ciklā Mazā posthumānisma akadēmija Anita Zariņa nolasīja lekciju “Bebrs un antropocēna nekārtīgās ekoloģijas”, kurā, izmantojot bebru kā piemēru, tika aplūkotas cilvēku un savvaļas dzīvnieku attiecības antropocēna laikmetā.

Lekcija balstījās projekta pētījumu atziņās, īpaši pievēršoties jautājumam par to, kā bebru biohidroloģiskā aģence pārveido ainavu un izaicina ierastas izpratnes par ūdeņiem kā kontrolējamu infrastruktūru. Bebru veidotie aizsprosti un mitrāji tika analizēti ne tikai kā konfliktu avots, bet arī kā daudz sugu kopā sadzīvošanas telpas un alternatīvas ūdeņu ekoloģijas piemērs.


Lekcijā tika diskutēts par spriedzi starp meliorācijas un kontroles loģiku, kas ilgstoši raksturojusi Latvijas ūdeņu pārvaldību, un jaunām ekoloģiskām pieejām, kas uzsver nenoteiktību, savstarpējo saistību un līdzāspastāvēšanu ar vairāk-nekā-cilvēku pasauli.

Dalīties