"No ekskluzīvas izpriecas līdz ekoloģiskai kopābūšanai: kā veidojusies laivošanas kultūra Latvijā"
Kristīne Krumberga, lsm.lv 3.05.2026.
“Laivošana mūsdienās ir populārs brīvā laika pavadīšanas veids, taču vēl pirms gadsimta Latvijā tā bija ekskluzīva un elitāra izklaide. Tikai 20. gadsimta gaitā upes pakāpeniski pārtapa par plašai sabiedrībai pieejamu vietu, kur atpūsties, pabūt dabā un meklēt piedzīvojumus.”
Pilns raksts pieejams šeit
"Palu laiks"
Artis Svece, satori.lv 23.03.2026.
“Tas, kā cilvēki rīkojas, saskaroties ar vides problēmām, ir acīmredzami saistīts ar to, kā viņi par tām domā, un, manuprāt, Latvijā cilvēku un vides mijiedarbības aspekts ir nepietiekami novērtēts. Šī mijiedarbība nav tikai materiāla vai ekonomiska, tai ir ļoti būtiski idejiski, ideoloģiski, kultūras un sociālie aspekti. Un vides problēmu risināšana nav tikai to pārvaldes jautājums (kā ar tām tikt galā), bet arī jautājums par to, kā mainīt cilvēku domāšanu, lai viņi patiesi vēlētos risināt šīs problēmas.
Mūsdienu akadēmiskajā vidē šiem jautājumiem pievēršas vides humanitārās un sociālās zinātnes, un tieši ūdens tēma pēdējos gados ir kļuvusi par vienu no centrālajām – ūdens resursu taisnīgas sadales jautājumi un ūdens izmantošanas ētika; cilvēka un ūdens mijiedarbības vēsture, tai skaitā aizsardzības vēsture; ūdens pieredzes veidi un prakses (peldēšana, laivošana); ūdens reprezentācija kultūrā (literatūra, glezniecība, tautasdziesmas); izpratne par to, kādam jābūt ūdenim, ezeram vai upei (tīra, netīra, aizaugusi, brīvi plūstoša) un kā tas ietekmē cilvēku rīcību; dabisko un sociālo, politisko un tehnoloģisko aspektu mijiedarbība hidrosociālajā ciklā; dzīvošana pie ūdens un ūdenī utt. Arī Latvijā šīs tēmas pamazām ienāk gan pētījumos (piemēram, Anitas Zariņas vadītais ūdenskultūru projekts LU), gan publikācijās (Daces Bulas sastādītā grāmata "Dzīve līdzās ostai"), gan studentu darbos.”
Pilns raksts pieejams šeit
"ŪDENS: Cilvēka un ūdeņu mijattiecības un situēta domāšana"
Anne Sauka, punctum 23.12.2025.
“Ūdeņi plūst caur mākslas un literatūras simboliskajām formām, tiklab kā pēcpadomju māju aprūsējušajām caurulēm.”
Pilns raksts pieejams šeit