Attēla labajā pusē stāv prezentētājs Klāss Reinis Dzirkalis. Kreisajā pusē redzams prezentācijas ekrāns, kurā redzama karte ar regulētiem upju posmiem.
Attēla labajā pusē stāv prezentētājs Klāss Reinis Dzirkalis. Kreisajā pusē redzams prezentācijas ekrāns, kurā redzama karte ar regulētiem upju posmiem.

2025. gada jūnijā Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeogrāfijas studiju programmā tika aizstāvēti divi maģistra darbi, kuru tematika cieši saistīta ar ūdeņu pārvaldības, vides vēstures un cilvēku un ūdeņu attiecību izpētes jautājumiem Latvijā.

Lība Karlīna Varapoga
“Daugavas plūdi diskursos 20. gadsimta 20.–70. gados”. Darba vadītāja asoc. profesore Anita Zariņa, darba zinātniskā konsultante zin. asistente Karīna Ješkina.
Darbs analizē plūdus kā ne vien dabas, bet arī sociālkulturālu un politisku parādību. Izmantojot preses publikācijas, atmiņu stāstus un oficiālos dokumentus, pētījumā izgaismots, kā laikmetiski mainījusies sabiedrības attieksme pret ūdens draudiem. Uzsvērta nepieciešamība skatīt plūdu pārvaldību ne tikai inženiertehniski, bet arī kā vēstures un atmiņas jautājumu.

Klāss Reinis Dzirkalis (projekta Ūdeņu kultūras vecākais laborants)
“Upju regulēšana 20. gadsimta agro-industriālajā ainavā: Zemgales līdzenuma piemērs”. Darba vadītāja asoc. profesore Anita Zariņa, darba zinātniskais konsultants pētnieks Edijs Breijers.
Pētījums atklāj, kā 20. gadsimtā veiktā upju regulēšana pārveidojusi agroainavu un upju telpisko struktūru. Darbā apvienota vides vēstures pieeja ar digitālām metodēm – izmantojot vēsturiskās kartes, arhīvu materiālus un interaktīvu karšu pārlūku. Tas ļauj salīdzināt iztaisnotās un vēsturiskās gultnes, izgaismojot ainavu pārvaldības loģikas 20. gadsimtā.
Pārlūks apskatāms šeit

Abi darbi sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas vides vēstures un ūdeņu ģeogrāfijas izpētē un kalpos kā vērtīgs resurss arī turpmākajā projekta pētniecībā.

Dalīties