
Prezentācijā tika aktualizēts jautājums, vai “dabiskums” mūsdienu apsaimniekošanas paradigmā būtu jāuztver kā ētikas, vai tomēr kā ontoloģijas kategorija, kā arī – vai ainavas var pārvaldīt tikai caur kontroli, vai arī iespējama līdzāspastāvēšana ar citām sugām.
Papildus referātam Anita Zariņa līdzvadīja sekciju par atmiņu stāstu izmantošanu ainavekoloģijā, piedalījās vēsturiskās ekoloģijas darba grupas diskusijās un kopā ar kolēģiem apmeklēja Donavas ieleju, kur tika iepazītas dabas atjaunošanas prakses – atteku atkalsavienošana, krastu dabiskošana u.c.